Atklātā vēstule "Kultūršokam"

Labdien, cien. Brikmanes kundze,

Paldies par Jūsu interesi sakarā ar Sarkano strēlnieku pieminekli.

Atvainojiet, ka atteicām tiešo interviju, pamatojot to ar iespējām interpretēt mūsu teikto. Šāds secināmums radās pēc 4. studijas raidījuma, kad sociālajos tīklos un presē katrs to komentēja pēc savas sapratnes, noniecinot gidu zināšanas.

Pēc likuma realizēšanas Par padomju laika pieminekļu novākšanu, mūs pārsteidza priekšlikums par Andreja Upīša pieminekļa sazāģēšanu, kā arī citu gluži nevainīgu pieminekļu aizvākšana. Diemžēl neizskanēja ne vārds par sarkano strēlnieku pieminekli, kuram vienkārši tika nomainīts uzraksts, neskatoties uz tā vēstošo ideoloģisko jēgu.

LPGA Valdes sēdē pārspriedām šo jautājumu un nolēmām gūt skaidrojumu no atbildīgajām instancēm, kā arī veicām aptauju asociācijas gidu starpā. Lielākā daļa, kuri atsaucās, pauda viedokli, ka šim piemineklim nebūtu jāatrodas Rīgas vēsturiskajā centrā. Bija arī viedokļi, ka šis piemineklis ir laba iespēja skaidrot tūristiem Latvijas vēsturi.

Ar šo gribam pasvītrot, ka mūsu vēstule Rīgas Domei nebija nekādā saistībā ar politisku, vai jebkādu citu pasūtījumu. Mums radās jautājums par to, vai nomainot uzrakstu, var izmainīt pieminekļa celšanas jēgu un saturu.

Savā darbā ar tūristiem izmantojam vēsturnieku pētījumus, kuros ir pierādīti un nav apstrīdami fakti gan par latviešu strēlnieku varonīgajām cīņām Latvijas teritorijā, gan arī par piesliešanos boļševikiem un cīņām Krievijas pilsoņu karā, aizstāvot Ļeņina revolūcijas idejas. Lai salauztu buržuāzijas pretošanos, Ļeņins pamatoja vardarbības nepieciešamību. Viņa skatījumā tādiem jēdzieniem kā vardarbība un morāle bija skaidri izteikta šķiriska nokrāsa, tāpēc attaisnojama. 

Sarkanā terora izpildītāji, diemžēl, bija arī sarkanie latviešu strēlnieki. Par represiju upuriem varēja tikt izraudzīti visi, kas piederēja pie noteiktām sociālām grupām, ne tikai cara virsnieki, muižnieki un kapitālisti, bet arī skolotāji, ārsti, pat zemnieki un strādnieki, ja neizpildīja uzliktās nodevas. Bija gadījumi, kad civiliedzīvotājus arestēja kā ķīlniekus, lai nošautu, atriebjoties par "balto" vienību akcijām.

Lai saprastu sarkano strēlnieku lomu, var izlasīt īso atreferējumu Latvijas nacionālajā enciklopēdijā, var noskatīties Jura Podnieka filmu "Strēlnieku zvaigznājs", kurā ir gana glorificējoša pieeja šai tēmai. Bet var noskatīties arī filmu "Neērtie latvieši", un uzzināt par bijušo strēlnieku Eduardu Briedi, kurš ir latviešu vēsturē tik šausminošā gulaga izveidotājs. Var palasīt Vikipēdijā par Mārtiņu Lāci un citiem čekas latviešiem.

Mūsu mērķis nav diskutēt par šiem vēturiskajiem faktiem. Mūsu mērķis ir norādīt uz divkosību un melīgumu saistībā ar pieminekļa ideoloģisko jēgu.

Protams, ka šodienas skatījumā šī strēlnieku un neērto latviešu (komunistu un čekistu) tēma nav viennozīmīga. Vai mums būtu jāizsniedz indulgences pilnīgi visiem, kas pēc asiņainajiem darbiem Krievijā vēlāk cīnījās par brīvu Latviju? Droši vien, ka vērtējams būtu katrs strēlnieks individuāli. Bet jautājums paliek - kuriem strēlniekiem celts šis piemineklis?

Jūs, protams, labi zināt, bet atgādināsim, ka sarkano strēlnieku muzejs un piemineklis tika celti par godu Ļeņina simtajai dzimšanas dienai. 1970. gadā nevar būt ne runas par latviešu strēlniekiem, kuri izcīnījuši brīvību Latvijai. 1971. gadā biedrs Augusts Voss un citi komunisti ar lielu patosu atklāja Sarkano strēlnieku pieminekli, dēvējot strēlniekus par visuzticamākajiem Ļeņina sargiem, Ļeņina gvardi, varonīgajiem revolūcijas aizstāvjiem, utt., kas pilnība atbilst patiesībai. Sarkano strēlnieku muzejs un piemineklis bija komunistu elites pasūtījums ar biedra Kosigina svētību.

Ja runājam par māksliniecisko vērtību, arī tas ir diskutabls jautājums. Sarkano strēlnieku piemineklis ugunsgrēkā cieta, strēlnieku sarkanā granīta galvas tika piemontētas no jauna, bet ķermeņi atstutēti viens pret otru.
Jau 1969. gada žurnālā Māksla tika publicēts pilsētas galvenā arhitekta Edgara Pučiņa, īstena komunista, raksts "Vēlreiz par Vecrīgas centru", kur, cita starpā, viņš raksta: "Rīdzinieku lepnums - Vecrīga. Bet īstenībā Latviešu sarkano strēlnieku laukums tā tagadējā veidā ar saviem izmēriem un apbūves raksturu ne tikai krasi disonē ar Vecrīgas organismu, bet arī nerada labvēlīgu vidi nākamajam piemineklim. Konkursa žūrijas komisija neuzskatīja par iespējamu nevienam no 34 projektiem piešķirt augstāko godalgu un ieteikt par pamatu tālākai projektēšanai. Ar otrajām prēmijām apbalvotie skulpturālie risinājumi bija nepārliecinoši pilsētbūvnieciskajā ziņā". Lūk, šāds vērtējums tolaik. Mūsdienās Nacionālā enciklopēdija raksta, ka šo pieminekli var "interpretēt kā sarkano strēlnieku piemiņas iemūžinājumu, kuri aktīvi piedalījās represīvā komunistiskā režīma pamatu veidošanā. Mūsdienās piemineklis atrodas vizuāli disharmoniskā telpiskā vidē, kuras vēstījumi ir pertrunīgi".

Viens no mūsu jaunajiem vēsturniekiem, Jānis Šiliņš, par tā saucamajām latviešu vēstures neērtajām tēmām, ir teicis: "Nevar vienkārši izlikties, ka nekā tāda nav bijis. Tas nepalīdz mums pašiem sevi izprast".

Pašreizējā situācijā, kad Ukrainā plosās karš, kad Krievija visā Eiropā izplata melu propagandu, ir īpaši svarīgi zināt visas nianses, un būt godīgiem pašiem pret sevi, lai ienaidnieki nevar izmantot vājās vietas.

Ceram, ka pieminekļu novākšanas trakumā ikviens arī aizdomāsies par latviešu sarkano strēlnieku pieminekļa  nesto ideoloģisko vēstījumu.

Ja kādai sabiedrības daļai šis piemineklis (ar nomainīto uzrakstu!) ir tik dārgs, ka netraucē ne čekas komisāra sarkanā zvaigzne pierē, ne ordenis pie šineļa, tad vismaz būtu nepieciešams sagatavot un novietot tam blakus stendu, kurā ikviens varētu izlasīt tā patieso izcelsmi un īsu skaidrojumu par strēlnieku gaitām līdz 1920. gadam.

Rīgas viesiem ir acīmredzams, ka piemineklis ir sovjetisks pēc savas būtības, tāpēc arī rodas jautājums: "Kāpēc tas te atrodas?"

Daudzu gidu un arī Latvijas iedzīvotāju skatījumā šim piemineklim nebūtu vieta blakus vēsturiskajam Rātslaukumam. Tomēr gala lēmumu, lai pieņem attiecīgās institūcijas.

Uzskatām, ka labs kompromiss būtu blakus novietoā informācija - godīgs pieminekļa patiesais skaidrojums.

Ne tikai Rīgas viesi, bet arī mūsu sabiedrība būtu tiesīga uzzināt pieminekļa patieso nozīmi, un saņemt drosmi ieskatīties vēstures nepatīkamajās ailēs, kā arī atzīt, ka strēlnieki ar savu sūro likteni nav ieceļami svēto kārtā, kā to aicina Strēlnieku biedrība ar saukli "Rokas nost no strēlniekiem."

Ar cieņu

LPGA Valde