2022. gada 11. - 12. novembrī man bija patiess gods un prieks piedalīties pasākumā, kas saucās “Dobeles novads – vieta ar sirdi.”

Tas bija ne tikai informatīvi un izglītojoši, bet tas bija arī patiess pārdzīvojums, ar ko gribu dalīties.

Pieļauju, ka, tuvākā vai tālākā nākotnē, braucieni ar tūristiem Jūs aizvedīs arī uz Dobeles novadu. Un tad Jūs zināsiet ko darīt, ko paradīt, ko pastāstīt.

Kā saka paši novada cilvēki: “Dobeles novads ir vieta, kurā ienirt nesteidzīgi. Krietnums un pamatīgums ir visā ko darām, lai ir skaisti pašiem, un lai ir prieks dalīties ar ciemiņiem. Satiktie cilvēki ir šejienes lielākā bagātība!”

Ieskats vēsturē

Kopš 2021. gada administrātīvi teritoriālās reformas, Dobeles novadam ir pievienots arī Auces un Tērvetes novads. Tūrisma dzīve uzņēmusi jaunus apgriezienus!

Kopš 2021. gada septembra Livonijas ordeņa komturu Dobeles pils Bērzes upes krastā ir atvērta apmeklētājiem. Labs piemērs, kā senatne saaugusi ar modernajām tehnoloģijām.

Pagrabstāvā pārdomāta ekspozīcija, kas parāda pils tapšanu un likteņus.

Jumta terasē varens skats uz pilsētu.

Vidusdaļā telpa dažādām meistarklasēm, tai skaitā slavenās hercogienes Elizabetes Magdalēnas (1580 – 1649) ieteikumi ārstniecības augu vākšanā un zāļu tēju gatavošanā. 

Jaunauces pils. Vai zinājāt, ka ir veselas 7 Auces? Vai varat tās nosaukt? Un vai zinājāt, ka Auce ir vienīgā pilsēta, kurai ir vārda diena? Un ka lielākais krāteris uz Marsa nes Auces vārdu?

Mēs vairāk iepazināmies ar Jaunauces pili, kurai ir 2 stāsti: par laiku, kad tā bija barona fon der Ropa ģimenes māja, kurā ritēja rāma ģimenes dzīve 100 gadu garumā, un par laiku, kad 80 gadus pilī mājvietu bija radusi Jaunauces skola.

To visu, ar īstu degsmi un sirsnīgu smaidu, mums stāstīja “pilskundze” Inguna Balcere.

St.c. Jaunauce ir vieta, kuru mūsu lekcijā par muižu dāŗziem un parkiem minēja Ilze Māra Janelis – izcili iekārtots un izkopts muižas parks!

Dārza labumi un veselība

Aucē dzīvo Māris Šermuks, kurš audzē irbenes (Viburnum opulus L.). Ne tikai audzē, bet ir atklājis visu plašo un dziedinošo irbeņu spektru: sākot no ziediem, mizas un pumpuriem, līdz pat ogām - viss ir vērtīgs un izmantojams mūsu veselības un skaistuma stiprināšanai!

Irbeņu sīrupu gan viņš nekad negatavos, jo irbenes rūgtums ir vienreizējs un neatkārtojams. Ja gribat viņa produkciju, meklējiet internetā vai Kalnciema ielas tirdziņā.

Penkules "Bērzājos" ir Ilzes Jansones lavandu lauks, bet ceļa malā - burvīgs veikaliņš. Ieej, paņem ko sirds kāro un atstāj naudiņu. Uzticība pret uzticību.

Īpašs stāsts ir par Upīša dārziem Dobelē. Dārzkopības institūta direktore Inese Ebele stāsta tādas lietas, ka pārņem lepnums - un tas viss ir pie mums Latvijā!

Te aug 32 aprikožu šķirnes, kas, starp citu, pavasarī zied pirmās. Tad nāk ķiršu ziedēšana, un tad - 270 dažādu šķirņu ceriņi, kuriem atvēlēti 4 hektāri.

Vēl te tiek ražots saldējums no burkāniem, ceriņiem un āboliem. Nogaršoju visus trīs, ir nepārspējami labi! Un kur tad vēl sukādes no bietēm, ķirbjiem, cidonijam u.c. Kad iegājām ābolu un bumbieru glabātuvē, tad no spēcīgās ābolu smaržas sareiba galva, tik skaisti tas bija...

Krimūnu pagastā ir slavenā Rūķīšu tējas ražotne un veikaliņš. Tik daudz zāļu tējas vienuviet nebija gadījies redzēt. Sākums bijis tālajā 1997. gadā ar mājas un zemes pirkšanu, un pirmajām idejām par ārstniecisko augu audzēšanu. Tagad Rūķīšos audzē 40 dažādus ārstnieciskos augus, un tieši pirms mūsu ierašanas ņēmušies ar "buldurjāņu" novākšanu, kam sekos vēlīnās kliņģerītes.

Paši destilē eļļas un gatavo hidrolātus. Gadā izaudzē un pārstrādā ap 15 tonnu dažādu augu. Kad jautāju saimniekam Raimondam Lignickim: "Vai ir kāda lieta, kura tiek likta ikvienā tējas sastāvā?" atbilde ir ātra un atklāta: "Jā, tas ir darbs!"

Ja gribam stiprināties ar ko īpašu, tad jabrauc uz Tērvetes pagasta "Liepdariem" pie Ilzes Vilciņas baudīt vegānisko virtuvi. Ilze gandrīz visas izejvielas audzē pati, jo grib zināt, ko augs bez zemes, ūdens un saules vēl ir dabūjis. Ieejot mājīgajā virtuvē, kas man zināmā mērā atgādina spodru laboratoriju, mūs sagaida pārsteigums - pašiem jāizcep vegāniskais ābolu pīrāgs!

Recepte gaužām vienkārša:

360 g vegāniskās majonēzes sajauc ar 450 g ķirbju un kviešu miltu. Iznāk mīkla, ko ieklāj apaļā formā, sakārto maliņas uz augšu un vidū ber pildījumu.

Pildījums: 6 lieli āboli (mizoti un sagriezti), 2 ēd.k. brūnā cukura, 5 cm ingvera, dateles, rozīnes vai žāvētas dzērvenes, apcepti valrieksti, vegāniskais krējums un kanēlis. Pa virsu uzbirdina drupačas, ko veido majonēze, cukurs un milti. Cep kamēr gatavs un sāk smaržot.

Servē ar vegānisko saldējumu!

Ceru, ka Jums arī izdosies!

Lieliskas pusdienas ir iespējams paēst arī Penkules kafejnīcā "Telpa". Saimniece Madara mūs pārsteidz ar ceptu kamambēra sieru un sarkanvīnā karamelizētiem āboliem.

Mmmm, ja esat Penkulē, nebrauciet garām, jo te var baudīt arī slavenās Penkules pankūkas.

Galvenais kafejnīcas vadmotīvs - vietējie produkti.

Saules siltums no vasaras

Saules spēks iepildīts pudelēs - tā man gribas raksturot "Tērvetes vīnus" ar Sandi Laizānu un Vītiņu pagasta "Dobeskalni" ar vīndari Arni Lignicki.

Abās vietās mums ir vienreizēja iespēja degustēt dažādus vīnus no vietējām izejvielām. Sākam ar sausajiem rabarberu, ķiršu un ābolu vīniem, līdz nonākam līdz pussaldajiem - ērkšķogu, brūkleņu un sarkano jāņogu skaistajiem dzērieniem.

Meistarklases.

Mūsu īsajā braucienā bija trīs meistarklases!

Ādama muižā pie mums viesojās Naja, un mēs darbojāmies smaržu pasaulē. Vispirms vajadzēja uzminēt, no kāda auga nāk piedāvātā eļļa. Ar rozmarīnu un filadelfu (jasmīnu) samērā viegli tikām galā, grūtības sagādāja ilang-ilang smarža, kas skaitoties neatvairāma.

Vai zinājāt, ka pēc smaržu "viesuļvētras" deguna iespaidus vislabāk neitralizē svaigi maltu kafijas pupiņu pasmaržošana?

Darbojāmies arī ar bišu produktiem un izgatavojām vaska sveces. Un uztaisījām lavandu ziedu "pintukus", ko var lietot pirtī, vai arī viienkārši nolikt pie gultas - labam miegam.

 

Otrā meistarklase bija Penkules bibliotēkā. Kopā ar Larisu mācījāmies izgatavot dāvanu maisiņus. Bija diezgan piņķerīgi, bet rezultāts iepriecināja.

Trešā meistarklase, ko vadīja Inguna, bija Jaunauces pilī. Taisnību sakot, bijām jau paguruši un uz vēl vienu aktivitāti skatījāmies diezgan skeptiski. Tomēr pasākums izvērtas gana jautrs. Mēs sadalījāmies pa pāriem. Katram iedeva melnu papīra lapu un šķēres, un, skatoties uz blakussēdētāju, bija ar šķērēm jāizgriež viņa profila kontūra. Bez zīmuļa, bez mēģināšanas, jāņem un jāgriež! Tas nu gan bija jautri! Iesaku Jums mājas viesībās to pamēģināt. Tikai pirms tam visiem jāapsola, ka neapvainosies.

Nakstmītnes.

Mūsu brauciena pirmās dienas vēls vakars pienāca Auru pagasta Ādama muižā pie Litas Markeres. Pārnakšņojām vecajā kūtī! Tas, protams, joks, jo par kūti atgādināja tikai vecie mūri, kas veido viesu mājas īpašo gaisotni.

Saimniece stāstīja par ēkas tapšanu un kalniem, kuru dēļ šo vietu izvēlējušies un nopirkuši. Man tam negribējās ticēt, jo kur tad Zemgales līdzenumā pēkšņi radušies kalni!? Tomēr, rīta gaismā paskatoties pa logu pārsteigums - ainava kā Vecpiebalgā! Un pakalnos ganās 10 aitas!
Ādama muižā iespējams organizēt seminārus, viesības un ģimenes svētkus. Vieta aicina uz palikšanu, taču mums jādodas tālāk.

Vēl viena iespēja pārnakšņot, šoreiz Ķevelē, ir indiāņu teltīs, jeb kā to mūsdienīgi mēdz saukt - glempings. Nomadic Homes saucas Mairas Ķikures izlolotā ideja par nepastarpinātu nakšņošanu dabā. Gluži kā indiāņi. Te var ne tikai pārgulēt un brokastot dabā, te var baudīt dabas taku, braukt ar SUP dēli, var šaut ar loku un bultām, ar vārdu sakot - var gūt jaunu pieredzi. Sīkāk par to varat uzzināt FB.
Mani aizkustināja mazais muzejs dārza klētiņā, kas veltīts mājas senajiem iemītniekiem Žanim Ābelem un viņa māsai Līnai Kuģei. Abi savākuši ap 100 tautas dziesmas: gan tekstus, gan arī pierakstījuši notis.

Braucot garām Tērvetes dabas parkam, meža malā aicinoša brīvdienu māja "Silmaļi". Te skaļus viesus ar dārdošu mūziku nemīl, jo blakus taču ir mežs ar zvēriem un putnu dziesmām. Ideāla vieta ģimenēm ar bērniem, kuri, pa dienu izskrējušies, vakarā varēs baudīt mierīgu novakari, vai kopā ar vecākiem pērties pirtiņā.

Uz tikšanos kādreiz Dobeles novadā!

Jūsu Aija LS