Daži fakti un pārdomas par Ikšķili.

Patiesībā Ikšķili var redzēt tikai tad, ja brauc pa veco – Polockas ceļu.

Šajā vietā cilvēki apmetušies jau 1. g.t.p.m.ē. Ikšķiles ciems bija svarīgu satiksmes ceļu krustpunkts, tādēļ bīskaps Meinards to izvēlējās par apmešanās vietu, izveidoja Ikšķiles bīskapiju, un, ar varu un viltu, sāka kristietības ieviešanu.

1185. gadā no Gotlandes ataicinātie būvmeistari te uzceļ pirmās mūra celtnes Baltijā.

Ikšķilē ar lauksaimniecību nekad tā īsti nav veicies, jo zeme ir smilšaina un liesa, bet Daugavas senlejas tīrumi pilni ar dolomīta šķembām.

Tāpēc vietējie nodarbojās ar zvejniecību, plostniecību un laivu būvi.

Līdz ar dzelzceļa izbūvi 1861. gadā, Ikšķilē sākās pārmaiņas. Tiek būvētas būvmateriālu ražošanas un papes fabrikas. Starp Ikšķili un Baldoni sāk kursēt diližanss.

Pēc I PK Ikšķile strauji sāk attīstīties par vasarnīcu rajonu. Šeit dzīvot izvēlējās sabiedriski un aktīvi kultūras darbinieki, zinātnieki, rūpnieki, mākslinieki.

Šī tendence turpinās arī mūsdienās.

1966. gadā sākās Rīgas HES būve, kuras rezultātā ūdens līmenis Daugavā tika pacelts par 7 metriem, appludinot plašu krasta teritoriju. Tāpēc bija un ir vajadzīgs dambis, un divas  ūdenssūkņu stacijas, kas notur pilsētu sausumā.

Pilsētas statusu Ikšķile iegūst 1992. gadā.